Kad aizbīdņa vārsts ir aizvērts, blīvējuma virsmu var noslēgt tikai ar vides spiedienu. Tas nozīmē, ka vidējais spiediens piespiež vārtu blīvējuma virsmu pret vārsta ligzdu, lai nodrošinātu blīvējumu; to sauc par pašblīvēšanos-. Lielākajai daļai vārtu vārstu tiek izmantots piespiedu blīvējums, kas nozīmē, ka tad, kad vārsts ir aizvērts, ir nepieciešams ārējs spēks, lai nospiestu vārtus pret vārsta ligzdu, lai nodrošinātu ciešu blīvējumu.
Kustība: vārsta vārsta vārti kustas lineāri kopā ar vārsta kātu; to sauc arī par augošā kāta aizbīdņa vārstu. Parasti uz augošā kāta ir trapecveida vītne. Caur vārsta augšpusē esošo uzgriezni un vārsta korpusa virzošo rievu rotācijas kustība tiek pārvērsta lineārā kustībā, tas ir, darba griezes moments tiek pārveidots par darba vilci. Atverot vārstu, kad vārtu augstums ir vienāds ar vārsta nominālo diametru 1:1, šķidruma pāreja ir pilnībā netraucēta. Tomēr šo pozīciju nevar uzraudzīt darbības laikā. Faktiskā lietošanā vārsta kāta augšdaļa, pozīcija, kurā to nevar atvērt tālāk, tiek uzskatīta par pilnībā atvērtu stāvokli. Lai ņemtu vērā iespējamo bloķēšanos -temperatūras izmaiņu dēļ, vārsts parasti tiek atvērts tā maksimālajā pozīcijā un pēc tam tiek pagriezts par 1/2 līdz 1 apgriezienu, lai sasniegtu pilnībā atvērtu pozīciju. Tāpēc vārsta pilnībā atvērto stāvokli nosaka vārtu stāvoklis (ti, gājiens). Dažiem aizbīdņu vārstiem ir uzgrieznis, kas atrodas uz vārtiem; griežot rokratu, vārsta kāts griežas, tādējādi paceļot vārtus. Šāda veida vārsti tiek saukti par rotējošo kāta aizbīdņu vārstu vai ne{17}}augšupjoma vārstu.